Informācijas laikmetā digitālo ainavu ik sekundi pārpludina milzīgs datu apjoms. Tagad vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi spēt izvērtēt, analizēt un pieņemt lēmumus, pamatojoties uz informāciju. Kritiskā domāšana ir būtiska prasme, kas nepieciešama digitālajā vidē.

Kritiskās domāšanas prasme ir līdzīga digitālajam Šveices armijas nazim. Neatkarīgi no tā, vai vēlaties salīdzināt jaunākos IoT sīkrīkus vai ātros kredītus, būt spriestspējīgam ir ārkārtīgi svarīgi.

Kritiskās domāšanas nozīmes pieaugums

Mūsdienu digitālajā laikmetā ar vienu vien klikšķi jūs varat nonākt pie apjomīga informācijas daudzuma. Bet cik liela daļa no tās ir precīza, būtiska vai pat patiesa? Eksponenciāli pieaugošo datu pieaugumu pavada arī dezinformācijas pieaugums.

Kritiskā domāšana kļūst par Polārzvaigzni, kas vada mūs cauri šai milzīgajai datu jūrai, nodrošinot, ka nonākam pie patiesas informācijas.

Informācijas izvērtēšanas principi

Informācijas kritiska izvērtēšana nav tikai māksla, tas ir strukturēts process. Šeit ir izklāstīti pamatprincipi, kas nodrošinās, ka jūs vienmēr esat uz pareizā ceļa:

• Avota pārbaude: Pirms iedziļināties saturā, speriet soli atpakaļ un pārbaudiet avotu. Vai tas ir uzticams? Vai tas ir konsekventi nodrošinājis savu datu kvalitāti?
• Mērķa noteikšana: Katrai informācijai ir savs mērķis. Ļoti svarīgi ir noteikt, vai mērķis ir informēt, pārliecināt vai maldināt.
• Informācijas salīdzināšana: Nepaļaujieties tikai uz vienu avotu. Vienmēr salīdziniet un pretstatiet vairākus avotus, lai iegūtu visaptverošu priekšstatu.
• Pareizo jautājumu uzdošana: Kas, ko, kad, kur, kāpēc un kā – šie seši vienkārši jautājumi var būt jūsu labākie sabiedrotie kritiskajā domāšanā.

Tehnoloģiju loma kritiskās domāšanas veicināšanā

Pateicoties mākslīgā intelekta un mašīnmācīšanās sasniegumiem, daži rīki dažu sekunžu laikā var izsijāt tonnām datu, norādot uz neatbilstībām, neobjektivitāti un iespējamu dezinformāciju.

Piemēram: ātrie kredīti. Ar mākslīgo intelektu darbināti rīki var ātri skenēt vairākus piedāvājumus, izceļot labākos, pamatojoties uz jūsu kritērijiem. Taču atcerieties, ka, lai gan mašīnas palīdz, galīgais vērtējums vienmēr ir jāpieņem cilvēkam.

Kritiskās domāšanas moduļu integrācija IT

Kas piesaista mūsdienu IT speciālistu uzmanību? Nevainojama kritiskās domāšanas moduļu integrācija programmatūrā un lietojumprogrammās.

Neatkarīgi no tā, vai tās ir SAS platformas vai jaunākie IoT risinājumi, izstrādātāji arvien biežāk iestrādā kritiskās domāšanas rīkus, kas palīdz lietotājiem pieņemt pamatotus lēmumus, pamatojoties uz pieejamajiem datiem.

Secinājumi

Kritiskā domāšana nav tikai prasme. Tā ir nepieciešamība. Laikmetā, kurā datiem ir milzīga nozīme, parūpēsimies, lai mūsu analītiskā izpratne būtu tonusā.

Laimīgi un veseli cilvēki ar augstu labsajūtas līmeni uzdevumiem spēj nodoties darbam ar lielāku atdevi un veikt darbu produktīvāk nekā cilvēki ar sliktāku pašsajūtu, neapmierinātību par uzņēmumu un ikdienas dzīvi. Organizējot dažādas labsajūtas veicināšanas iniciatīvas, uzlabojas darba kolektīva sniegums. 

Labsajūtas ietekme uz produktivitāti

Darbinieku izjūtas, darba vide un dzīves līdzsvars iespaido darba spējas un veikumu. Kad cilvēks izjūt stresu, ir grūti koncentrēties un darbs var tikt paveikts paviršāk un mazāk kvalitatīvi. Stress ir viens no lielākajiem faktoriem, kas iespaido cilvēka fizisko un mentālo labsajūtu. Pārmērīgi liela darba slodze ir biežāk minētais stresa avots (62%), tam kā stresa izraisītāju faktori seko vadības stila specifika (43%) un savstarpējās attiecības ar kolēģiem un vadītajiem (30%) [1].

Savukārt enerģijas trūkums mudina darbinieku kavēties ar uzdevumu izpildi, novirzot viņu uz blakus nodarbēm, piemēram, saziņu ar draugiem un viesošanos sociālo tīklu vietnēs. 

Nepiemērots darba vides klimats iespaido cilvēka pašsajūtu. Kad telpās ir pārlieku liels karstums vai vēsums, rodas diskomforts, un darbiniekam ir grūtāk veltīt uzmanību darba uzdevumiem.

Pateicoties labsajūtas iegūšanai un saglabāšanai, indivīds sasniedz savu darba potenciālu. Tāpēc nozīmīgas ir gan darbinieka personīgās rūpes par savu labsajūtu, gan uzņēmuma iesaistīšanās darbinieku labsajūtas veicināšanā. Darbinieku un vadītāju uzskati sakrīt, ka labsajūtas paaugstināšanas programmas galvenokārt pozitīvi ietekmē produktivitāti [2].

Labsajūtas celšanas veidi uzņēmumā

Veselīgas uzkodas. Populārs un efektīvs veids, kā gādāt par savu darbinieku labsajūtu uzņēmumā, ir katru dienu sagādāt dažādus augļus un dārzeņus. Augļos un dārzeņos esošie vitamīni un minerālvielas pozitīvi ietekmē gan pašsajūtu, gan uzlabo veselību un sniedz enerģiju. Papildus augļiem vērtīgi ir izvietot tīra dzeramā ūdens iekārtu. 

Augļu pieejamība arī palīdz nezaudēt darbam veltīto laiku. Tā vietā, lai dotos uz veikalu pēc uzkodām, darbinieks var doties uz uzņēmuma virtuvi vai atpūtas telpu, lai paņemtu veselīgās uzkodas, kas palīdz noturēt enerģiju līdz pusdienu pārtraukumam un darba dienas beigām. Aptaujā noskaidrots, ka 57% darbinieku uzņēmumā, kas nepiedāvā augļus, ikdienā darba laikā dodas uz veikalu pēc kafijas un uzkodām [3]. Pasaules Veselības Organizācija noskaidrojusi, ka veselīgs uzturs paaugstina produktivitāti par 20% [4].

Ergonomiska darba vide. Maksimāli atbilstošai un ērtai darba izpildes videi ir liela ietekme uz darbinieku labsajūtu un produktivitāti. Nodrošiniet pareizu telpas apgaismojumu, galdu un krēslu novietojumu, augstumu. Tāpat arī telpu komfortabla gaisa temperatūra visos gadalaikos iespaido darbinieku pašsajūtu un veikumu. Patīkamu darba vidi kā labsajūtas veicinātāju pētījumā uzskata 44% darbinieki [2].

Darba kolektīva attiecību stiprināšana. Saliedējošs komandas pasākums stiprina savstarpējās darbinieku attiecības. Pastāv vairāki šādu pasākumu veidi – sporta diena, pārgājiens, Ziemassvētku balle. Pasākumos darbinieki stiprina savstarpēju draudzību un uzticību, kas savukārt darbā ļauj labāk viens otru atbalstīt un palīdzēt, un paveikt darbu produktīvāk. Arī kopīgi projekti un mutiskā komunikācija izveido darba kolektīvā stipras savstarpējas attiecības. 77% darbinieku pētījumā norādīja uz kolēģu attiecībām kā galveno iesaistīšanās motivātoru [5].

Izaugsmes veicināšana un apmācības. Mācību organizēšana un patstāvīgas mācīšanās kultūras iedzīvināšana uzlabo darbinieka zināšanas un prasmes. Un tas veicina personīgo izaugsmi un pašpārliecinātību, kas uzlabo darbinieku labsajūtu un mazina nedrošību un stresu. Apmācības par stresa mazināšanu, fizisko aktivitāšu nozīmību un pareizu uzturu veicinās indivīdu labsajūtu darbā un mājās.

Sportiskas aktivitātes. Popularitāte pieaug fizisko aktivitāšu veicināšanas atbalstam. Uzņēmumi darbiniekiem sniedz sporta zāles abonementus un atlaidi, kā arī organizē jogas nodarbības darba vietā. Arī staigāšana ir nepieciešamas fiziskās kustības, līdz ar to var mudināt darbiniekus visas dienas laikā noiet 10 000 soļus, ko ir viegli mērīt ar mobilo telefonu aplikāciju un viedpulksteni. 77,6% darbinieku vairāk sportotu, ja varētu veikt fiziskās aktivitātes sporta zālēs darba laikā, un 53% darbinieku veltītu laiku sportam, lai samazinātu savu veselības apdrošināšanas izmaksas [6]. 

Elastīgs darba laiks. Iespēja ierasties darbā un doties mājās darbiniekam piemērotā laikā palīdz saglabāt līdzsvaru starp personīgo un darba dzīvi, kā arī samazināt stresa līmeni. Vairāki uzņēmumi piedāvā iespēju ierasties darbā laikā līdz plkst. 11. Pateicoties fleksiblam darba laikam, cilvēks nesteidzīgak un kārtīgāk sagatavojas jaunai darba dienai, paēd svarīgāko dienas ēdienreizi, t.i, brokastis, un aizved bērnus uz izglītības iestādi. Turklāt, piedāvājot elastīgu darba laiku, darbinieks var izvēlēties strādāt laikā, kad viņš jūtas un ir visproduktīvākais. Pētījumā noskaidrots, ka elastīgs darba laiks ir efektīvākā metode, lai samazinātu stresu darba vietā [1].

Veselības pārbaudes un apdrošināšanas. Darbinieki par nozīmīgu bonusu uzskata  iespēju veikt apmaksātu veselības pārbaudi, piemēram, redzes pārbaudi. Laicīgi atklātas un ārstētas saslimšanas saglabā cilvēku veselību, un ļauj izvairīties no vieglām un smagām saslimšanām. Jo vairāk labsajūtas iniciatīvās darba devēji iekļauj veselības pārbaudes un apdrošināšanas, jo vairāk sarūk darbinieku prombūtne no darba. Apvienotajā Karalistē darbinieks vidēji gada laikā neierodas darbā 4 dienas saslimšanas dēļ [7]. Aptaujā noskaidrots, ka 91-94% uzņēmumu dažādu līmeņu vadītāji uzskata darbinieku veselību kā nozīmīgu produktivitātes ietekmētāju [12].

Atvērta komunikācija visos līmeņos. Darbinieki jūtas brīvāk, ja var komunicēt ar savu tiešo darba vadītāju, citu nodaļu vadītajiem un uzņēmuma vadītāju. Kad komunikācija notiek vertikāli, tikai no augšas uz apakšu, cilvēks var izjust stresu. Savukārt brīvas, dinamiskas komunikācijas iespējas ļauj darbiniekiem uzdot precizējošus jautājumus darba izpildei un kopīgi rast labākos situāciju risinājumus.

Izzinot savu darbinieku domas un vēlmes, uzņēmums spēs visefektīvāk celt kolektīva labsajūtu un produktivitāti. Austrālijā veiktā pētījumā noskaidrots, ka 74% darbinieku uzskata, ka organizācijām atmaksājas labsajūtas veicināšanā ieguldīt laiku un finansiālos līdzekļus [2]. Pat ieguldot nelielus finansiālos lidzekļus un pārdomājot darba organizēšanu, palielinās darbinieku labsajūtas līmenis. Turklāt 87% darbinieku sagaida, ka darbs nodrošinās atbalstu balansa izveidošanā starp darbu un personīgo dzīvi [8].

Pētījumos noskaidrots, ka uzlabojot sekojošos faktorus, aug darbinieku labsajūta: iesaistīšanās, darba un personīgās dzīves līdzsvars, darbinieku novērtēšana un viņu veselība [9], kolēģu attiecības, fiziskās aktivitātes, zināšanu papildināšana [10], elastība, un atbalsts [11]. Veiciniet darbinieku labsajūtu ikdienā ar vienkāršām, personalizētām un interesantām aktivitātēm kopā ar Latvijā radīto digitālo platformu Efectio.